Palīgā! Kratītājs!

Palielināt attēlu

Šorīt saņēmu vieglas panikas pilnu zvanu no draudzenes – viņa vilcienā no Ogres uz Rīgu redzējusi „kratītāju”. Tas bijis pavecāks onkulītis, draudzenei šķitis, ka viņš zem virsjakas nodarbojas ar paši-ziniet-ko. Viņa pārsēdusies citur. Pat ja šoreiz satraukums nebija pamatots, tad ir gana daudz stāstu par gados jaunu „kratītāju”, kas pirms kāda laika uzdarbojies vilcienos un citiem šīs šķiras pārstāvjiem.

„Vēlā pēcpusdienā vilciens bija pārpildīts, aizņemtas visas vietas. Blakus sievietes klačojās, un es laikam biju vienīgā, kas piefiksēja pretī sēdošā vīrieša izdarības,” – šādi bija sūrojusies kāda cita paziņa. Turklāt „kratītāji” arī pašā Ogrē nav nekas jauns, jo jau pirms 20 gadiem pie mežezera Jaunogrē kādai jaunajai māmiņai sauļošanās vietā nācies ātri evakuēties ar visu mazuli, lai izbēgtu no šāda tipa.

Policijas pieredze liecina, ka šos dīvaiņus noķert ir ļoti grūti, jo viņi no notikuma vietas zibenīgi pazūd, pirms tam krietni pārbiedējot izvēlētos upurus, kas parasti ir sievietes (jo zināmi arī gadījumi, kad stiprā dzimuma pārstāvji metušies „kratītājus” fiziski pārmācīt). Kāds virinātājs Rīgas centrā bijis tik atjautīgs, ka šo nodarbi veicis braucot ar velosipēdu – lai var paspēt aizbēgt. Savukārt cits vienkārši nostājās blakus Rīgas centrā pašā dienas vidū cilvēku drūzmā un nodevās savām kaislībām. Toreiz gan paniku no dāmām viņš nesagaidīja, jo pēc acumirklīga skatiena no „upuriem” sekoja pavisam mierīgi, bet gana skaļi izteikta vēlme izsaukt policiju. Tips aizbēga.

Šoreiz nav runa par virinātāju motivāciju, mērķiem un nosodījumu, jo skaidri saprotams, ka būtībā šie cilvēki ir slimi. Taču, ja reiz policija ir bezspēcīga, jautājums joprojām ir aktuāls tiem (tām), kam nākas ar šiem frīkiem sastapties.

Ņemot vērā sabiedrības visai vienaldzīgo attieksmi pret kabatzagļiem publiskās vietās, kā arī pret cilvēkiem, kam uz ielas kļuvis slikti, tā īsti nav pārliecības, ka sievietes (un īpaši jaunas meitenes, kam šāda „tikšanās” būtu sevišķi traumējoša) varētu justies pasargātas no šiem kretīniskajiem tipiem. Protams, daļa dāmu pašas lieliski tiek galā, cenšoties izsaukt policiju vai teatrāli piedraudot noraut visu, kas vien šim vīrelim noraujams. Taču pieņemu, ka ne visi ir tik nosvērti un spēj sevi šādās situācijās puslīdz pasargāt no nepatīkamajām izjūtām.  

Vienīgais labums, ka šobrīd Ogrē par virinātājiem gluži pilsētas centrā nav dzirdēts, un arī nomalēs neviens virsū nav bāzies. Protams, ja neskaita vilcienu.